20 piemirstas, bet burvīgas vietas
Lai nopelnītu uzdevumam nepieciešamos punktus, apmeklē kādu no kartē norādītājiem objektiem ar vismaz 300m precizitāti!

20 piemirstas, bet burvīgas vietas, kuras šogad noteikti jāapciemo Latvijā

Avots:: fenikssfun.com

Atklāj Latviju no jauna un apmeklē vietas, par kurām, iespējams, tev bija aizmirsies!

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvia Travel (@latviatravel)

Mazirbes laivu kapsēta. Līdz Otrajam pasaules karam ciemā pavisam bija 48 laivas. Šobrīd meža ielokā apskatāmi astoņi iespaidīgi laivu skeleti, kas krēslā var radīt pat nedaudz spocīgu noskaņu. Laivu kapsēta radusies pēc 1960. gada, kad padomju armija centās ierobežot zvejniecību piekrastē. Robežsargi tās neļāva pat sadedzināt, tāpēc nācās atstāt turpat.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Rolands Svalbis (@rolands.sv)

Īvandes ūdenskritumi. Viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem, kuru ir vērts apskatīt. Vietā, kur Īvandes upīte no lēzenās ielejas pāriet seklā kanjonā, vari apskatīt 2 skaistus ūdenskritumus jeb rumbas.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvia Travel (@latviatravel)

Murjāņu kamaniņu trase. Murjāņos kamaniņu nodaļa tika atvērta 1977.gada 1. septembrī, pateicoties Rolandam Upatniekam. Un jau pēc gada viņa vadībā tika uzbūvēta kamaniņu trase, lai labāk varētu veikt mācību treniņu darbu. Forša un aizraujoša, bet ne visiem zināma vieta, kuru vērts apmeklēt īpaši sporta entuziastiem.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by INESE JĀKOBSONE (@inesejakobsone_djwntd)

Engures mols. Vecā osta bija dabīga osta upes grīvā, kas izveidojās, upei iztekot no Engures ezera un ietekot jūrā. Šo upi sauca par Melnupi un vēlāk par Vecupi. Sakarā ar Mērsraga kanālu, kuru izraka 1842.gadā, lai nosusinātu muižnieku pļavas un laukus, ūdens līmenis Melnupē pazeminājās par 4 metriem, līdz ar to vecās ostas darbība izbeidzās…
1956.gadā iesāka būvēt mākslīgu ostu, bet tās pilnīga izbūve nav pabeigta, tomēr tajā varēja ienākt zvejas kuģi, kas zvejoja Atlantijas okeānā. Gada laikā osta aizsērē apmēram par 1 metru, to nepieciešams padziļināt.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by 𝓜𝓪𝓻𝓽𝓪 (@marthanego)

Liepniekvalka (Peldangas) alas. Liepniekvalka krastos ir izveidojies smilšakmens atsegums, kurā avoti izskalojuši Latvijā netipisku alu un pazemes eju labirintu. Peldangas labirints ir aptuveni 5 metrus augsts un 20 metrus plats atsegums, ko veido Devona, Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgais smilšakmens. Tā ir sarežģīta, šauru pazemes alu sistēma ar piecām ieejām. Alu kopgarums sasniedz 70 metrus – tas ir pats garākais dabisko alu labirints Latvijā. Šo labirintu veido viena lielāka un divas mazākas sazarotas telpas, kas savā starpā savienotas ar tuneļiem. Alā izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi. Alas apskatāmas tikai no ārpuses, jo dziļākās ejas aizbirušas ar smiltīm, bet turpat blakus ir iekārtota atpūtas vieta piknikam.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by PAULA✨ (@paula.springe)

Užavas bāka. 21 metru augstā, cilindriskā mūra bāka, ir celta 1879. gadā. Tās bākuguns iedegas divreiz 10 sekundēs. Tās sākotnējais izskats saglabājies līdz pat mūsdienām.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvia Travel (@latviatravel)

Līču-Laņģu klinšu alas. Līču-Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tās ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 metrus augstām, stāvām sienām.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvia Travel (@latviatravel)

Katvaru muižas parks. Katvaru parks aizņem vairāk kā 15 hektāru lielu teritoriju, tāpēc šeit ir iespēja kārtīgi izstaigāties. Ikvienam, kurš šeit dodas, jāapskata skaistā liepu aleja. Iespaidīgākais no visiem kokiem ir 400 gadu vecā, 5 metru platā un 40 metru garā liepa.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvia Travel (@latviatravel)

Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Iemīļota pilsētnieku un viesu atpūtas vieta, no kuras paveras skaistākā pilsētas panorāma. 1399. gadā šeit atradās varena pils, kuru uzcēla vācu krustneši Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Pāri palikušas tikai drupas, tomēr nevar noliegt, ka šo ainavu ir vērts redzēt dzīvē.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Live Riga (@riga.live)

Tilts uz nekurieni. Atgādina par kādreiz iecerēto Tukuma – Kuldīgas saursliežu dzelzceļa būvi, kas tika uzsākta jau Latvijas Republikas laikā 20.gadsimta 30.gadu beigās. Taču cilvēku atmiņā tas iespiedies kā vācu kara laika piemiņas vieta, jo to mēģināja turpināt un pabeigt vācu vara 40.gados, taču nepabeidza.Dzelzceļa būvi pārtrauca Otrais pasaules karš, bet tilts, kuru uzcēla, nenojaukts palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām. Tas ir tilts, kas neved nekur.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Cēsis (@cesu_novads)

Dāvida dzirnavu avoti. Vecās dzirnavas savulaik piederējušas izslavētam amatniekam Dāvidam, kas būvējis gan dambjus Krievijā, gan dažādas ēkas turpat netālu. Šo īpašumu par labu kalpošanu muižai viņš 19. gadsimta sākumā ieguvis savā īpašumā. Septiņus metrus garais avotu ūdenskritums ir augstākais Latvijā.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by our little furry family ♡ (@girlwiththebeagles)

Skrīveru dendroloģiskais parks. Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem aizņem 392 hektāru, tajā sastopamas apmēram 300 koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no Pirmā pasaules kara laikiem. Forša iespēja iepazīties ar citu zemju tradicionālo mežu ainavu, nepametot Latvijas teritoriju.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Latvia Travel (@latviatravel)

Pēterala Siguldā. Ala savu nosaukumu ieguvusi pēc vēsturiska nostāsta par zemnieku Pēteri, kurš šeit slēpies Ziemeļu kara laikā. Tā izskatās kā ar milzu nazi veikts iegriezums smilšakmens sienā. Ja tev ir klaustrfobija, tad tumsas laikā labāk paņem līdzi lukturīti.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Edgars Eglitis (@eedgars)

Piltenes pilsdrupas. Piltenes pils celta 13. un 14. gadsimta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu fragmenti. Tā reiz bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Alūksnes novads (@aluksnesnovads)

Alūksnes pilssala. Alūksnes pilssala jeb Marijas sala ir lielākā no četrām salām Alūksnes ezerā. Uz tās varēsi aplūkot 1342. gadā celtās Marienburgas cietokšņa drupas.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Silgaanca (@silgaanca)

Vecmoku muiža. Vecmoku pils drupas ir vienīgais, kas saglabājies no savulaik greznās muižas kungu mājas. Tā nodedzināta 1944. gadā, kad sarkanā armija izlauzās uz Rīgas jūras līci. Šeit atrodas garākā liepu aleja Baltijā, kas būs perfekta vieta pastaigai.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Andrupenes lauku sēta (@andrupeneslaukuseta)

Andrupenes lauku sēta-muzejs. Muzejā “Andrupenes lauku sēta” tu nokļūsi 20.gadsimta sākumā Latgales laukos, kur varēsi apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, kā arī nogaršot latgaļu gardumus.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Barry & Pamela (@tailormadeitineraries)

Šlīteres bāka. Vieta, kur paveras lielisks skats uz Slīteres Nacionālā parka mežiem un Baltijas jūru. Bākuguns bākā dega no 1961. gada līdz 1999. gadam. Kopš 2000. gada bāka ir viens no parka tūrisma un dabas izglītības objektiem.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Rožmalas (@rozmalas)

Ribbes dzirnavas. Dodies uz Ribbes dzirnavām, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība ir attīstījusies cauri gadsimtiem, no senatnes līdz pat mūsdienu jaunajām tehnoloģijām. Vējdzirnavu konstrukcija, to iekārtas un detaļas ir veidotas un pārbaudītas gadsimtu gaitā un ir viens no sarežģītākajiem tautas celtniecības pieminekļiem, kurš saglabājis mūsu senču mantojumu un darba tikumus.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Dan Silov (@dansilov)

Stāmerienas pils. 1905.gada revolūcijas laikā Stāmeriena bija nozīmīgs nemiernieku centrs. Kopš 2018.gada jūnija pils apmeklētājiem ir slēgta, jo notiek tās jumta un fasādes atjaunošanas un resturācijas darbi. Tomēr Stāmerienas pili ir iespēja apskatīt no ārpuses.